VMD inventarizÄcijas datos ir pietiekami daudz informÄcijas, lai pÄrdevÄjs pats iegÅ«tu pirmo stÄvoÅ”as koksnes vÄrtÄ«bas diapazonu. Å ajÄ rakstÄ ejam cauri GĆHĆf formulai un tÄs ierobežojumiem.
Ko nozÄ«mÄ GĆHĆf
StÄvoÅ”as koksnes tilpuma aprÄÄ·inam mežinventarizatori parasti izmanto trÄ«s lielumus: ŔķÄrslaukumu G, dominantes vidÄjo augstumu H un formfaktoru f. Å ie trÄ«s cipari kopÄ ar nogabala platÄ«bu A dod pirmo bruto tilpuma aplÄsi: V = G Ć H Ć f Ć A, kur G mÄra mĀ²/ha, H ā metros, f ir no sugas atkarÄ«gs koeficients, un A ā nogabala platÄ«ba hektÄros.
TÄ nav pilna mežierÄ«cÄ«bas formula, un tÄ neaizvieto profesionÄlu novÄrtÄjumu pirms darÄ«juma. Toties pirmajai vÄrtÄ«bas diapazona noteikÅ”anai un vairÄku Ä«paÅ”umu salÄ«dzinÄÅ”anai tÄ ir pietiekami informatÄ«va ā un visi nepiecieÅ”amie ielikumi ir pieejami publiskajÄ VMD inventarizÄcijÄ.
Formula dod stÄvoÅ”Äs koksnes bruto vÄrtÄ«bu, nevis zemes cenu. Gala darÄ«juma cenu papildus ietekmÄ sortimentu sadalÄ«jums, piekļuve, ierobežojumi, tirgus pieprasÄ«jums un tas, cik veca ir pati inventarizÄcija.
AprÄÄ·ina piemÄrs ar reÄliem skaitļiem
Å emsim konkrÄtu nogabalu: G = 24 mĀ²/ha, H = 22 m, priede (f = 0,45), platÄ«ba A = 8,5 ha. Tilpuma aprÄÄ·ins ir tieÅ”s reizinÄjums: 24 Ć 22 Ć 0,45 Ć 8,5 = 2 019 mĀ³ stÄvoÅ”as koksnes uz visu nogabalu.
VidÄjÄ tirgus cena vidÄja sortimenta priedei LatvijÄ 2025./2026. gada sezonÄ ir aptuveni ā¬55/mĀ³. Reizinot ar tilpumu, sanÄk bruto koksnes vÄrtÄ«ba 2 019 Ć 55 = ā¬111 045.
Tas vÄl nav reÄls darÄ«juma cenas lÄ«menis. No Ŕī skaitļa atskaita mežizstrÄdes izmaksas (ā¬15ā25/mĀ³) un nodala zemes atlikuÅ”o vÄrtÄ«bu. Tipisks darÄ«juma diapazons Å”Ädam nogabalam bÅ«s ā¬65 000ā85 000 atkarÄ«bÄ no piekļuves un sortimenta struktÅ«ras.
Formfaktori pa sugÄm
Formfaktors atspoguļo, cik blÄ«vi koka stumbra forma piepilda teorÄtisko cilindru GĆH. Latvijas inventarizÄcijÄ tipiskÄs vÄrtÄ«bas ir Å”Ädas:
- Priede ā 0,45
- Egle ā 0,45
- BÄrzs ā 0,42
- Alksnis ā 0,40
- Ozols, kÄrkls ā 0,45
- Citas platlapju sugas ā 0,40ā0,42
Kur formula vairs nestrÄdÄ
Tilpuma aplÄse vÄl nav pÄrdoÅ”anas cena. Pirms darÄ«juma ir vÄrts pÄrbaudÄ«t vismaz Äetras situÄcijas, kurÄs viens skaitlis var maldinÄt.
PirmÄ ir veca inventarizÄcija. Ja VMD dati ir vecÄki par 10 gadiem, audze pa to laiku ir paaugusi, un faktiskais tilpums var bÅ«t par 20ā40% lielÄks nekÄ rÄda reÄ£istrs. OtrÄ situÄcija ā jaukta audze. Formula precÄ«zÄk strÄdÄ monokultÅ«rÄs; jauktÄ meÅ¾Ä katru dominÄjoÅ”o sugu vÄrts rÄÄ·inÄt atseviŔķi un summÄt rezultÄtu, nevis piemÄrot vidÄju formfaktoru.
TreÅ”Ä situÄcija ir saimnieciskÄs darbÄ«bas ierobežojumi. MikroliegumÄ vai aizsargÄjamÄ teritorijÄ formÄlais tilpums uz papÄ«ra var pastÄvÄt, taÄu juridiski cirtei tas nav pieejams, un pÄrdoÅ”anas cenÄ Å”is tilpums neeksistÄ. CeturtÄ ā vecu datu kombinÄcija ar tuvumu aizsargÄjamam objektam. Å ÄdÄ gadÄ«jumÄ pirms cenas piedÄvÄjuma vÄrts konsultÄties ar mežkopi vai apsekot nogabalu uz vietas.
TÄpÄc reÄlam lÄmumam vienmÄr ir jÄga rÄÄ·inÄt nevis vienu skaitli, bet trÄ«s scenÄrijus ā konservatÄ«vu, vidÄju un agresÄ«vÄku. Diapazons rÄda, kurÄ punktÄ uzpircÄjs visdrÄ«zÄk centÄ«sies cenu sarunÄ nospiest.