Divi mÄsa un brÄlis manto 12 hektÄrus meža. Viens grib pÄrdot, otrs ā nÄ. Kas notiek tÄlÄk, nosaka nevis Ä£imenes vienoÅ”anÄs, bet Civillikums: pirmpirkuma tiesÄ«bas, divu mÄneÅ”u termiÅÅ” un izpirkuma tiesÄ«ba, kas var atcelt jau noslÄgtu darÄ«jumu.
Kad mežs pieder vairÄkiem: kas mainÄs
"PÄc mammas nÄves pirms gada saÅÄmu mantojumÄ mežu. Mežs ir apmÄram 12 ha, un tam ir arÄ« otrs Ä«paÅ”nieks. Mežs nav sadalÄ«ts. VÄlÄjos mežu pÄrdot, bet otra persona to nevÄlas darÄ«t." Å is ir reÄls jautÄjums, ko lasÄ«tÄjs 2024. gadÄ uzdeva LV portÄla juristam ā un tas ir tipisks scenÄrijs, nevis izÅÄmums. LatvijÄ mežs bieži pÄriet mantojumÄ vairÄkiem bÄrniem vienlaikus, un, ja neviens neuzÅemas formÄli sadalÄ«t Ä«paÅ”umu, tas paliek kopÄ«paÅ”umÄ uz nenoteiktu laiku ā dažreiz uz vienu paaudzi, dažreiz uz vairÄkÄm.
KopÄ«paÅ”ums nav "puse no manis, puse no tevis, katrs dara, ko grib". Tas ir juridisks statuss ar konkrÄtiem noteikumiem, kas ierobežo, ko drÄ«kst darÄ«t viens kopÄ«paÅ”nieks bez pÄrÄjo piekriÅ”anas ā un ko drÄ«kst darÄ«t pat pret pÄrÄjo gribu.
Galvenie secinÄjumi
- Ar visu kopīpaŔuma priekŔmetu (visu mežu vai cirsmu) rīkoties var tikai ar visu kopīpaŔnieku piekriŔanu.
- Savu domÄjamo daļu kopÄ«paÅ”nieks drÄ«kst pÄrdot jebkurÄ brÄ«dÄ« ā bet pirms tam jÄpiedÄvÄ pirmpirkuma tiesÄ«bas pÄrÄjiem kopÄ«paÅ”niekiem.
- Pirmpirkuma tiesÄ«gajam ir divi mÄneÅ”i, lai atbildÄtu; klusÄÅ”ana nozÄ«mÄ tiesÄ«bu zaudÄÅ”anu.
- Ja pirmpirkuma tiesÄ«bas ignorÄtas, kopÄ«paÅ”niekam ir izpirkuma tiesÄ«ba ā viena gada laikÄ "ieÅemt pircÄja vietu" jau noslÄgtÄ darÄ«jumÄ.
- Å Ä«s tiesÄ«bas pÄriet mantojumÄ, tÄpÄc jautÄjums neizzÅ«d ar paaudžu maiÅu ā tas tikai sarežģījas.
Kas juridiski ir kopīpaŔums
Civillikuma 1067. panta pirmÄ daļa nosaka: kopÄ«paÅ”uma tiesÄ«ba ir tÄda Ä«paÅ”uma tiesÄ«ba, kas pieder uz vienu un to paÅ”u nedalÄ«tu lietu vairÄkÄm personÄm nevis reÄlÄs, bet tikai domÄjamÄs daļÄs ā tÄ ka sadalÄ«ts vienÄ«gi tiesÄ«bu saturs, nevis pati lieta. VienkÄrÅ”Äk: jums nepieder konkrÄti 6 no 12 hektÄriem ar noteiktÄm robežÄm, jums pieder Ā½ domÄjamÄ daļa no visa 12 hektÄru masÄ«va.
Å ai konstrukcijai ir tieÅ”a praktiska seka. RÄ«koties ar kopÄ«paÅ”uma priekÅ”metu ā pÄrdot visu mežu, ieÄ·Ä«lÄt to, nodot cirsmu izcirtumam ā drÄ«kst tikai ar visu kopÄ«paÅ”nieku saskaÅotu gribu. PraksÄ tas nozÄ«mÄ 100 % vienoÅ”anos, nevis balsu vairÄkumu. Ja kopÄ«paÅ”nieku ir trÄ«s un divi grib pÄrdot, bet viens ā nÄ, pÄrdoÅ”ana visÄ apjomÄ nenotiek, kamÄr treÅ”ais nepiekrÄ«t vai kamÄr kopÄ«paÅ”ums netiek izbeigts citÄ kÄrtÄ«bÄ.
Vienpersoniski kopÄ«paÅ”nieks var lemt praktiski tikai par vienu ā par savu paÅ”a domÄjamo daļu.
Pirmpirkuma tiesÄ«bas: kÄpÄc nevar vienkÄrÅ”i pÄrdot savu daļu sveÅ”iniekam
Å eit ir loÄ£ika, ko daudzi mantinieki neapzinÄs: jÅ«s drÄ«kstat pÄrdot savu domÄjamo daļu jebkurÄ brÄ«dÄ«, arÄ« bez pÄrÄjo kopÄ«paÅ”nieku piekriÅ”anas ā bet ne jebkuram pircÄjam uzreiz. Civillikuma 1073. pantÄ un 2060.ā2063. pantÄ noteikts vispÄrÄjais regulÄjums pirmpirkuma tiesÄ«bÄm, kas uz likuma pamata pienÄkas kopÄ«paÅ”niekam, ja cits kopÄ«paÅ”nieks atsavina savu domÄjamo daļu personai, kura nav kopÄ«paÅ”nieks.
PraktiskÄ kÄrtÄ«ba: pÄc pirkuma lÄ«guma noslÄgÅ”anas ar ÄrÄju pircÄju pÄrdevÄjam ir jÄpiedÄvÄ pÄrÄjiem kopÄ«paÅ”niekiem izmantot pirmpirkuma tiesÄ«bas ar tÄdiem paÅ”iem nosacÄ«jumiem, kÄdus piedÄvÄ jaunais pircÄjs ā to paÅ”u cenu, tos paÅ”us norÄÄ·inu termiÅus. Pirmpirkuma tiesÄ«gajam ir divi mÄneÅ”i, lai paziÅotu pÄrdevÄjam, vai viÅÅ” Å”o tiesÄ«bu izmanto. Ja atbildes nav, tiesÄ«bas tiek zaudÄtas.
Lai izvairÄ«tos no strÄ«da par to, vai piedÄvÄjums vispÄr ticis izteikts, LV portÄla intervÄtÄ zvÄrinÄta notÄre iesaka piedÄvÄjumu izteikt rakstiski un izsniegt pret parakstu vai nosÅ«tÄ«t ar zvÄrinÄta notÄra starpniecÄ«bu ā notÄrs pÄc tam var izsniegt apliecÄ«bu par piedÄvÄjuma izsniegÅ”anu, kas kalpo kÄ pierÄdÄ«jums strÄ«da gadÄ«jumÄ.
Ko nozÄ«mÄ pirmpirkuma tiesÄ«bu ignorÄÅ”ana
Ja pÄrdevÄjs pÄrdod savu daļu treÅ”ajai personai, neizpildot pienÄkumu piedÄvÄt pirmpirkuma tiesÄ«bas, sekas nav vienÄdas visiem iesaistÄ«tajiem.
Pirmpirkuma tiesÄ«gais var vÄrsties pret pÄrdevÄju, prasot zaudÄjumu atlÄ«dzÄ«bu vai darÄ«juma atzÄ«Å”anu par spÄkÄ neesoÅ”u. Pret jauno pircÄju vÄrsties var tikai divos gadÄ«jumos: ja pierÄdÄms, ka pircÄjs rÄ«kojies ļaunticÄ«gi (zinÄjis par citas personas pirmpirkuma tiesÄ«bÄm, bet apzinÄti to noklusÄjis), vai ja pirmpirkuma tiesÄ«bas bijuÅ”as ierakstÄ«tas ZemesgrÄmatÄ.
Papildus tam kopÄ«paÅ”niekam, kura tiesÄ«bas ignorÄtas ne viÅa paÅ”a vainas dÄļ, ir izpirkuma tiesÄ«ba ā tiesÄ«ba "ieÅemt" pircÄja vietu jau notikuÅ”ajÄ darÄ«jumÄ, atstumjot jauno ieguvÄju. Å o tiesÄ«bu var izlietot gada laikÄ no darÄ«juma noslÄgÅ”anas.
| TermiÅÅ” | Ilgums | Kam pieder |
|---|---|---|
| Pirmpirkuma tiesÄ«bas izmantoÅ”ana | 2 mÄneÅ”i | KopÄ«paÅ”niekam pÄc piedÄvÄjuma saÅemÅ”anas |
| Izpirkuma tiesÄ«ba (ja pirmpirkums ignorÄts) | 1 gads | KopÄ«paÅ”niekam pÄc darÄ«juma noslÄgÅ”anas |
Å Ä«s tiesÄ«bas pÄriet mantojumÄ
Civillikuma 702. pants paredz, ka pirmpirkuma un izpirkuma tiesÄ«bas var mantot ā tÄs pÄriet mantiniekam jau ar mantojuma atstÄjÄja nÄvi, jo mantojuma pieÅemÅ”anai ir atpakaļejoÅ”s spÄks. Praktiski tas nozÄ«mÄ: ja tÄvs bija viena no diviem kopÄ«paÅ”niekiem un nomira, viÅa bÄrni (mantinieki) automÄtiski iegÅ«st tÄva pirmpirkuma tiesÄ«bas pret otru sÄkotnÄjo kopÄ«paÅ”nieku ā arÄ« tad, ja mantojuma lieta pie notÄra vÄl formÄli nav pabeigta.
Tas skaidro, kÄpÄc kopÄ«paÅ”uma jautÄjums Latvijas mežos bieži sarežģÄs nevis vienkÄrÅ”ojas ar katru paaudzi. SÄkotnÄji divi brÄļi, kas kopÄ«gi manto tÄva mežu, ar laiku var kļūt par pieciem vai desmit kopÄ«paÅ”niekiem ā katra brÄļa daļa pÄriet viÅa paÅ”a bÄrniem. Jo vairÄk domÄjamo daļu Ä«paÅ”nieku, jo grÅ«tÄk panÄkt 100 % vienoÅ”anos par visa Ä«paÅ”uma pÄrdoÅ”anu, un jo vairÄk personu jÄinformÄ, pÄrdodot pat vienu daļu.
KÄ praktiski pÄrdot mežu vai cirsmu, ja tas ir kopÄ«paÅ”umÄ
Meža nozares platforma Mežabirža, kas regulÄri saÅem jautÄjumus tieÅ”i no meža kopÄ«paÅ”niekiem, izŔķir divus scenÄrijus.
Ja plÄnojat pÄrdot cirsmu (augoÅ”u koku cirÅ”anas tiesÄ«bas, neatsavinot paÅ”u zemi), pietiek ar visu kopÄ«paÅ”nieku rakstisku piekriÅ”anu par cirsmas pÄrdoÅ”anu un iegÅ«to lÄ«dzekļu sadali ā to var noformÄt kÄ atseviŔķu punktu cirsmas pÄrdoÅ”anas lÄ«gumÄ, ko paraksta visi kopÄ«paÅ”nieki.
Ja plÄnojat pÄrdot paÅ”u meža Ä«paÅ”umu, piekriÅ”ana jÄizsaka pÄrdoÅ”anas dokumentÄcijÄ ā notariÄli apliecinÄtÄ nostiprinÄjuma lÅ«gumÄ, pirkuma lÄ«gumÄ vai pilnvarÄ. Ja viens kopÄ«paÅ”nieks saÅÄmis no pÄrÄjiem pilnvaru, viÅÅ” var rÄ«koties darÄ«jumÄ viens pats.
Praktisks strÄ«du risinÄjums: daudzi meža kopÄ«paÅ”nieki izvÄlas pÄrdot cirsmu vai mežu atklÄtÄ izsolÄ (piemÄram, tieÅ”saistes meža platformÄ), nevis vienoties ar konkrÄtu pircÄju privÄti. Iemesls ir vienkÄrÅ”s ā atklÄtÄ izsolÄ visi kopÄ«paÅ”nieki var pÄrliecinÄties par darÄ«juma summu un pircÄju, kas novÄrÅ” aizdomas par slÄptu vienoÅ”anos starp vienu kopÄ«paÅ”nieku un pircÄju uz pÄrÄjo rÄÄ·ina.
NorÄÄ·inu kÄrtÄ«bu par darÄ«juma summu arÄ« nosaka puÅ”u vienoÅ”anÄs: to var pÄrskaitÄ«t uz viena kopÄ«paÅ”nieka kontu vai sadalÄ«t starp visiem proporcionÄli domÄjamÄm daļÄm ā abi varianti ir derÄ«gi, ja par to vienojuÅ”ies visi iesaistÄ«tie.
KÄ padarÄ«t savu daļu pievilcÄ«gÄku pircÄjam
DomÄjamÄs daļas pÄrdoÅ”ana sveÅ”iniekam praksÄ ir grÅ«tÄka nekÄ reÄlas, norobežotas zemes gabala pÄrdoÅ”ana ā pircÄjs iegÅ«st tikai abstraktu tiesÄ«bu uz daļu no kopÄjÄ, nevis konkrÄtu zemes gabalu, ko var apstaigÄt un iezÄ«mÄt kartÄ.
RisinÄjums, ko iesaka LV portÄla juristi, ir kopÄ«paÅ”uma dalÄ«tas lietoÅ”anas lÄ«gums (Civillikuma 1070. panta izpratnÄ). Ar Å”Ädu lÄ«gumu, neizbeidzot paÅ”u kopÄ«paÅ”umu, kopÄ«paÅ”nieki vienojas, kura kopÄ«paÅ”uma daļa nonÄk katra atseviÅ”Ä·Ä lietoÅ”anÄ ā piemÄram, kurÅ” mežs gabals paliek vienam brÄlim, kurÅ” otram, atstÄjot piebraucamos ceļus kopÄ«gÄ lietoÅ”anÄ. Ieteicams lÄ«gumam pievienot grafisku pielikumu ā Ä«paÅ”uma plÄnu ar iezÄ«mÄtÄm lietoÅ”anas robežÄm.
Lai Å”is lÄ«gums bÅ«tu saistoÅ”s arÄ« treÅ”ajÄm personÄm (arÄ« topoÅ”ajam pircÄjam), tas jÄreÄ£istrÄ ZemesgrÄmatÄ. Prakse rÄda: domÄjamÄs daļas pÄrdoÅ”anas vÄrtÄ«ba ir augstÄka un pircÄju atrast vieglÄk, ja kopÄ«paÅ”nieki iepriekÅ” vienojuÅ”ies par dalÄ«tas lietoÅ”anas kÄrtÄ«bu ā pircÄjs tad zina, ka iegÅ«s ne tikai abstraktu daļu, bet arÄ« konkrÄtas lietoÅ”anas tiesÄ«bas uz noteiktu meža gabalu.
AlternatÄ«va: kopÄ«paÅ”uma reÄlÄ sadale
Ja kopÄ«paÅ”nieki vÄlas pilnÄ«bÄ atbrÄ«voties no savstarpÄjÄs atkarÄ«bas, iespÄjams sadalÄ«t mežu reÄlÄs daļÄs ā pÄrvÄrÅ”ot vienu kopÄ«paÅ”uma kadastru vairÄkos patstÄvÄ«gos zemes gabalos, kur katram ir savs Ä«paÅ”nieks bez saiknes ar pÄrÄjiem.
Process ietver vÄrÅ”anos vietÄjÄ paÅ”valdÄ«bÄ ar iesniegumu, robežu plÄnu izstrÄdi katram jaunajam zemesgabalam, izmaiÅu reÄ£istrÄÅ”anu Valsts zemes dienestÄ un, visbeidzot, sadales nostiprinÄÅ”anu ZemesgrÄmatÄ. Tas prasa laiku un mÄrnieka izmaksas, taÄu atrisina jautÄjumu galÄ«gi ā pÄc sadales katrs bijuÅ”ais kopÄ«paÅ”nieks var ar savu gabalu rÄ«koties patstÄvÄ«gi, bez pirmpirkuma tiesÄ«bu apsvÄrÅ”anas nÄkotnÄ.
Ko tas nozÄ«mÄ pircÄjam, kas vÄrtÄ kadastru
Pirms piedÄvÄjuma izteikÅ”anas par konkrÄtu kadastru pÄrbaudiet ZemesgrÄmatas izrakstu ā cik Ä«paÅ”nieku tur reÄ£istrÄti un kÄdÄ daļu sadalÄ«jumÄ. MÅ«su iepriekÅ”ÄjÄ rakstÄ par novÄrtÄjuma un pÄrdoÅ”anas cenas atŔķirÄ«bÄm kopÄ«paÅ”ums bez formalizÄta daļu sadalÄ«juma jau minÄts kÄ viens no pieciem faktoriem, kas atlaidÄ var paÅemt 5ā15 % no darÄ«juma cenas ā un iemesls ir tieÅ”i Å”eit aprakstÄ«tÄ juridiskÄ mehÄnika: darÄ«jumam vajadzÄ«ga visu Ä«paÅ”nieku piekriÅ”ana, kas pagarina darÄ«juma slÄgÅ”anas laiku un rada risku, ka kÄds no Ä«paÅ”niekiem to bloÄ·Ä.
Papildu brÄ«dinÄjuma signÄls: ja mantojuma lieta pie zvÄrinÄta notÄra vÄl nav formÄli pabeigta (kadastrs joprojÄm reÄ£istrÄts uz miruÅ”o personu), darÄ«jums nav iespÄjams, kamÄr mantinieki nav noformÄjuÅ”i savas tiesÄ«bas ā neatkarÄ«gi no tÄ, cik ilgi viÅi jau faktiski rÄ«kojas kÄ Ä«paÅ”nieki.
FAQ
Vai kopÄ«paÅ”nieks var pÄrdot savu daļu bez pÄrÄjo piekriÅ”anas?
JÄ ā savu domÄjamo daļu drÄ«kst pÄrdot bez pÄrÄjo piekriÅ”anas, bet pirms tam jÄpiedÄvÄ viÅiem pirmpirkuma tiesÄ«bas. PiekriÅ”ana no visiem kopÄ«paÅ”niekiem vajadzÄ«ga tikai tad, ja pÄrdod visu Ä«paÅ”umu vai cirsmu kopumÄ, nevis vienu daļu.
Cik ilgs laiks kopÄ«paÅ”niekam ir jÄdod, lai izlemtu par pirmpirkuma tiesÄ«bÄm?
Divi mÄneÅ”i nekustamÄ Ä«paÅ”uma gadÄ«jumÄ. Ja atbildes Å”ajÄ termiÅÄ nav, pirmpirkuma tiesÄ«gais savu tiesÄ«bu zaudÄ, un pÄrdevÄjs var slÄgt darÄ«jumu ar sÄkotnÄjo pircÄju.
Vai pirmpirkuma tiesÄ«gais var pieprasÄ«t zemÄku cenu nekÄ sveÅ”am pircÄjam?
NÄ. Pirmpirkuma tiesÄ«ba nedod nekÄdas priekÅ”rocÄ«bas attiecÄ«bÄ uz cenu vai citiem nosacÄ«jumiem ā pirmpirkuma tiesÄ«gajam jÄizpilda tie paÅ”i nosacÄ«jumi, ko piedÄvÄ jaunais pircÄjs.
Kas notiek, ja pÄrdevÄjs vienkÄrÅ”i nepaziÅo par darÄ«jumu?
Pirmpirkuma tiesÄ«gais var vÄrsties tiesÄ pret pÄrdevÄju par zaudÄjumu atlÄ«dzÄ«bu vai darÄ«juma spÄkÄ neesamÄ«bu un gada laikÄ izmantot izpirkuma tiesÄ«bu, lai ieÅemtu pircÄja vietu ā ja pierÄdÄms, ka darÄ«jums noticis, neizpildot piedÄvÄÅ”anas pienÄkumu.
Vai kopÄ«paÅ”umu var izbeigt piespiedu kÄrtÄ, ja viens kopÄ«paÅ”nieks nepiekrÄ«t nekam?
Ja kopÄ«paÅ”nieki nespÄj vienoties labprÄtÄ«gi ā ne par pÄrdoÅ”anu, ne par dalÄ«tas lietoÅ”anas lÄ«gumu, ne par reÄlu sadali ā jebkurÅ” kopÄ«paÅ”nieks var vÄrsties tiesÄ ar prasÄ«bu izbeigt kopÄ«paÅ”umu. Tas ir pÄdÄjais risinÄjums, un konkrÄtÄ kÄrtÄ«ba ir individuÄla katrai lietai, tÄpÄc Å”ÄdÄ situÄcijÄ ieteicams juridisks padoms.
Saistītie raksti
Avoti
- Civillikums, likumi.lv ā 1067., 1070., 1073., 702. un 2060.ā2063. pants (kopÄ«paÅ”ums, dalÄ«ta lietoÅ”ana, pirmpirkuma un izpirkuma tiesÄ«bas, mantoÅ”ana).
- LV portÄls ā "Pirmpirkuma tiesÄ«bas ā kad tÄs jÄpiedÄvÄ?" (Laura Studente, 17.05.2017).
- LV portÄls, e-konsultÄcija ā "Mantotu kopÄ«paÅ”uma domÄjamo daļu pÄrdoÅ”ana" (jurists Pauls Vasks, 30.09.2024).
- LV portÄls, e-konsultÄcija ā "KÄdi ir ŔķÄrŔļi un apgrÅ«tinÄjumi kopÄ«paÅ”umÄ" (juriste Olga Lauva, 19.09.2025).
- Mežabirža ā "Meža kopÄ«paÅ”ums. KÄ pÄrdot, ja mežs nepieder man vienam?" (29.03.2024).
Atruna
Å is raksts ir vispÄrÄ«gs skaidrojums un neaizstÄj juridisku konsultÄciju par konkrÄtu situÄciju. KopÄ«paÅ”uma un mantojuma lietas ir individuÄlas, un ieteicams pirms rÄ«cÄ«bas konsultÄties ar zvÄrinÄtu notÄru vai juristu.