Apaļkoku cenas 2026: kāpēc papīrmalka un malka aug, bet bērza finierkluči krīt

Kāpēc «koksnes cena» nav viens skaitlis

Kad ziņās izskan, ka koksnes cenas augušas vai kritušās, meža īpašniekam tas patiesībā pasaka maz. Mežs nav viens produkts. Augošs nogabals sadalās vairākos sortimentos — resnajā, vidējā un sīkajā zāģbaļķī, papīrmalkā, malkā, bērza finierklučos un tarā — un katram no tiem ir sava cena un savs tirgus.

Jūsu nogabala vērtība ir šo sortimentu summa: cik kubikmetru iznāk katrā un par kādu cenu tos pērk. Tieši tāpēc viena vidējā «koksnes cena» neko neizsaka, kamēr nezināt, ko konkrēti dod jūsu mežs.

1. gads to parāda kā mācību grāmatā. Vieni sortimenti gada pirmajā pusē pakāpās par vairāk nekā 40 %, citi tajā pašā laikā nokritās par gandrīz trešdaļu. Vidējais skaitlis šeit slēpj vairāk, nekā parāda.

Kas 2026. gadā aug visstraujāk: papīrmalka un malka

Lielākais cenu pieaugums šogad ir zemākas kvalitātes sortimentos. Pēc e-Silva tirgus apskata (12.06.2026) skujkoku papīrmalka gada pirmajos piecos mēnešos pakāpās no aptuveni 42 līdz 61,5 EUR/m³ — par 46 %. Priedes papīrmalka auga līdzīgi, no 42 līdz 61 EUR/m³. Skujkoku malka pieauga no 33 līdz 42 EUR/m³ (+27 %), bet apses un baltalkšņa malka — no 35,5 līdz 43,5 EUR/m³ (+22,5 %).

Iemesls ir pieprasījums no celulozes rūpniecības un bioenerģētikas — koksnes šķeldas un kurināmās koksnes. Šie patērētāji sacenšas tieši par zemākas kvalitātes koksni, un tas ceļ papīrmalkas un malkas cenu.

To pašu rāda izsoļu puse. Mežabirža (08.06.2026) ziņo, ka maija beigās skujkoku papīrmalka būtībā visās ostās sasniedza vismaz 60 EUR/m³, vietām arī 65, bet malkas iepirkuma cena atsevišķās vietās pakāpās līdz 50 EUR/m³ — sen neredzētam līmenim.

Praksē tas nozīmē, ka nogabals, kurā daudz zemākas kvalitātes koksnes — kopšanas cirtes, jaukti lapu koki, alksnis un apse, liels papīrmalkas īpatsvars — šogad ir vērtīgāks, nekā būtu bijis pirms gada.

Kas turas augstu: skujkoku zāģbaļķi

Augstvērtīgā koksne nav kritusies — drīzāk pretēji. Priedes resnā zāģbaļķa cena gada pirmajā pusē turējās stabili ap 94,5 EUR/m³ (e-Silva). To apstiprina arī valsts uzturētais monitorings: Meža konsultāciju un pakalpojumu centra un MEKA dati (06.03.2026) priedes resnajai lietkoksnei rāda tuvu 95,8 EUR/m³ līmeni.

Egles resnais zāģbaļķis pat pakāpās — par 4,9 %, sasniedzot ap 99 EUR/m³. Iemesls daļēji meklējams Skandināvijā, kur egles apaļkoku piedāvājums kļuva ierobežotāks, un daļa pieprasījuma pārvirzījās uz Baltijas zāģbaļķiem.

Tas nozīmē, ka brieduša priedes vai egles nogabala augstvērtīgais kodols — resnie zāģbaļķi — ir noturīgs vai pat augšupejošs. Izsolēs tas redzams skaidri: maijā kvalitatīvas skujkoku cirsmas Mežabiržā pārsniedza 80 EUR/m³, un augstākā cirsma Kurzemē sasniedza 82,40 EUR/m³, izsolei sākoties ar 96 000 un noslēdzoties ar 132 000 EUR.

Kas krīt: bērza finierkluči un tara

Vienlaikus daļa bērza sortimentu šogad ir zaudējuši vērtību. Pēc e-Silva datiem bērza finierkluču vidējā cena kritās no 107 līdz 87,50 EUR/m³ — par 18 %. Bērza tara nokritās vēl vairāk, no 103 līdz 71 EUR/m³ (−31 %). Iemesls ir vājāks pieprasījums finiera, saplākšņa un iepakojuma materiālu tirgos Eiropā.

Tomēr ne viss bērzs ir kritis. Bērza papīrmalka tajā pašā periodā pieauga par aptuveni 13 %, no 53 līdz teju 60 EUR/m³. Tāpēc tas, cik smagi cenu kritums skar konkrētu bērza nogabalu, ir atkarīgs no tā, cik liela daļa koksnes nonāk finierkluču kategorijā un cik — papīrmalkā.

Galvenā doma vienkārša: pieņēmums, ka «bērzs vienmēr ir stiprs», šogad neder. Nogabalam, kura vērtība balstījās uz augstvērtīgiem bērza finierklučiem, daļa šīs prēmijas pagaidām ir zudusi.

Ko tas nozīmē, ja domājat pārdot

Pareizais jautājums nav «vai koksnes cenas ir augušas». Pareizais jautājums ir «ko galvenokārt dod tieši mans nogabals, un kur šobrīd ir tieši šis sortiments».

Šobrīd labvēlīgā pusē ir divas grupas. Pirmā — nogabali ar lielu zemākas kvalitātes koksnes īpatsvaru: papīrmalka, malka, jaukti lapu koki. Otrā — brieduši skujkoku, īpaši egles, zāģbaļķu nogabali. Vājākā pusē ir nogabali, kuru vērtība lielā mērā balstās uz bērza finierklučiem.

Šim fonam ir vēl viens slānis. 2025. gadā koku ciršanas apjomi Latvijā saruka par 14 % (Valsts meža dienesta dati, ko apkopojusi Mežabirža). Mazāks piedāvājums mēdz uzturēt pircēju konkurenci izsolēs. Tomēr nevienu ostas cenu nedrīkst pieņemt par savu pārdošanas cenu — gala rezultātu nosaka sortimentu sadalījums, pievešanas attālums, sezona un konkrēto pircēju konkurence.

Kā uzzināt sava nogabala sortimentu sadalījumu

Viss sākas ar meža inventarizācijas datiem. Valdošā suga, vecums, augstums un caurmērs ļauj aptuveni saprast, cik no koksnes nonāks zāģbaļķos, cik papīrmalkā un cik malkā.

Vienkāršoti: jauns vai tievs nogabals dod galvenokārt papīrmalku un malku — tieši to, kas 2026. gadā pakāpies. Briedusi priedes vai egles audze ir zāģbaļķu nogabals, un tā vērtība turas. Bērza nogabalam izšķirošais ir tas, cik liela daļa sasniedz finierkluču kvalitāti.

MezaData rāda valdošo sugu, vecumu un koksnes apjomu katram nogabalam, tāpēc sortimentu sadalījumu var aptuveni novērtēt pirms cenas noteikšanas vai izsoles — un izlemt, kurus nogabalus pārdot tagad, bet kurus pagaidīt. Atcerieties tikai, ka šie ir 2026. gada vidus skaitļi un cenas mainās ik mēnesi; pirms darījuma pārbaudiet aktuālos datus.

Avoti

• e-Silva — Apaļkoku cenas Latvijā 2026: priedes, egles un bērza sortimentu cenu izmaiņas (12.06.2026) — sortimentu cenas un to izmaiņas gada pirmajos piecos mēnešos.
• LLKC / Meža konsultāciju un pakalpojumu centrs — Apaļo kokmateriālu produktu cenu tendences (06.03.2026) — valsts uzturētais cenu monitorings sadarbībā ar MEKA.
• Mežabirža — Augsta aktivitāte jauktu lapu koku cirsmās | Cirsmu izsoles maijā (08.06.2026) — izsoļu apjomi, papīrmalkas un malkas cenas, augstākā Kurzemes skujkoku cirsma.