Skip to content

Medību tiesības privātā mežā: kam tās pieder un ko tās maksā īpaŔniekam

MezaData pētÄ«jums Ā· Nodokļi un tiesÄ«bas

hunting rights post
Nodokļi un tiesÄ«basPublicēts: Atjaunots: 10 minÅ«tes lasīŔanai

Pērkot mežu Latvijā, medÄ«bu tiesÄ«bas nāk lÄ«dzi zemei — bet tipiskā mazā Ä«paÅ”umā tās likumÄ«gi izmantot nevar, un jau reÄ£istrēts medÄ«bu lÄ«gums klusām samazina cenu. Kam pieder tiesÄ«bas, kā darbojas iecirknis un lÄ«gums, kurÅ” maksā, kad brieži apgrauž jÅ«su priežu jaunaudzi, un kas pircējam jāpārbauda pirms parakstīŔanas.

MedÄ«bu tiesÄ«bas nāk lÄ«dzi zemei — un parādās cenā

Pērkot meža Ä«paÅ”umu Latvijā, Ŕķiet paÅ”saprotami, ka jums pieder viss, kas uz tā atrodas, ieskaitot tiesÄ«bas tajā medÄ«t. Kopumā tā arÄ« ir: pēc MedÄ«bu likuma medÄ«bu tiesÄ«bas pieder zemes Ä«paÅ”niekam vai tiesiskajam valdÄ«tājam. Taču Ŕīs tiesÄ«bas ir daudz ierobežotākas un darÄ«jumam daudz nozÄ«mÄ«gākas, nekā vairums pircēju gaida.

"MedÄ«bu tiesÄ«bas" nozÄ«mē tiesÄ«bas noteiktā kārtÄ«bā medÄ«t savā zemē. Tās var izmantot pats vai nodot citam ar rakstveida medÄ«bu lÄ«gumu, ko reÄ£istrē Valsts meža dienestā (VMD). Ko nevar — uzskatÄ«t tiesÄ«bas par beznosacÄ«juma: kur un ko drÄ«kst medÄ«t, nosaka zemes platÄ«ba un atseviŔķa reÄ£istrācija, ko sauc par medÄ«bu iecirkni.

Investoram, kas vērtē Ä«paÅ”umu, medÄ«bu tiesÄ«bas ir svarÄ«gas uzreiz trÄ«s virzienos. Tās ir parasti pieticÄ«ga ienākumu pozÄ«cija, ja tās iznomā; tās ir atlaide no prasÄ«tās cenas, ja Ä«paÅ”ums jau ir apgrÅ«tināts ar medÄ«bu lÄ«gumu, kuru pārņemat; un tās ir reāls izmaksu faktors, jo brieži un aļņi, kurus medÄ«bas domātas ierobežot, ir tie paÅ”i dzÄ«vnieki, kas apgrauž un noposta jaunaudzes, uz kurām balstās Ä«paÅ”uma nākotnes vērtÄ«ba.

Kam tiesības pieder un kā tās maina rokas

Sākuma punkts ir vienkārÅ”s: tiesÄ«bas ir tam, kam pieder zeme vai kas to likumÄ«gi valda. Tās nav jāpieprasa, un valsts tās nepieŔķir — tās ir Ä«paÅ”uma tiesÄ«bu sastāvdaļa. Ja gribat medÄ«t pats, jums tomēr jābÅ«t medniekam: vajadzÄ«ga mednieka apliecÄ«ba, ko iegÅ«st, nokārtojot VMD eksāmenu, sezonas karte un — medÄ«bām ar Å”aujamieroci — policijas izsniegta ieroča atļauja.

Biežāk Ä«paÅ”nieki tiesÄ«bas nodod. NodoÅ”ana notiek ar rakstveida medÄ«bu lÄ«gumu, kas jāreÄ£istrē VMD un jāslēdz vismaz uz vienu gadu. NodoÅ”ana ir ekskluzÄ«va — tiesÄ«bas vienlaikus var nodot tikai vienam lietotājam — un kopÄ«paÅ”uma gadÄ«jumā jāparakstās visiem kopÄ«paÅ”niekiem. Kad lÄ«gums parakstÄ«ts, tiesÄ«bas uz visu termiņu ir atdotas: pats savā zemē medÄ«t nevarat un otru lÄ«gumu ar citu mednieku kolektÄ«vu noslēgt arÄ« ne.

TieÅ”i Å”o ekskluzivitāti pircēji palaiž garām. Ja iepriekŔējais Ä«paÅ”nieks medÄ«bu lÄ«gumu jau ir reÄ£istrējis, tas nezaudē spēku, Ä«paÅ”umam mainot Ä«paÅ”nieku. JÅ«s to pārņemat un esat tam piesaistÄ«ts, lÄ«dz tas beidzas pēc saviem noteikumiem. Pirms darÄ«juma ir vērts pajautāt VMD, vai uz zemes vienÄ«bas lÄ«gums jau ir, un — atseviŔķi — vai medÄ«bu tiesÄ«bu lietotājs otrā pusē vispār drÄ«kst medÄ«t tos limitētos dzÄ«vniekus, kas posta jaunaudzes.

Medību līgums: kam tajā jābūt

LÄ«gums ir civiltiesiska vienoÅ”anās, tāpēc komerciālos noteikumus puses izvēlas paÅ”as, bet Ministru kabineta noteikumu Nr. 421 ("MedÄ«bu noteikumi") 14. punkts nosaka minimālo saturu. LÄ«gums, kurā kaut kā no tā trÅ«kst, ir nepilnÄ«gs un netiks reÄ£istrēts.

Medību līgumā kā minimums jānorāda:

  • puses — fiziskai personai vārds, uzvārds, personas kods un deklarētā adrese; organizācijai nosaukums, reÄ£istrācijas numurs un juridiskā adrese;
  • priekÅ”mets — medÄ«bu tiesÄ«bas konkrētajā zemes vienÄ«bā vai precÄ«zi norobežotā tās daļā, identificējot ar kadastra apzÄ«mējumu un Ä«paÅ”uma nosaukumu;
  • abu puÅ”u tiesÄ«bas un pienākumi, ieskaitot atbildÄ«bu par medÄ«jamo dzÄ«vnieku postÄ«jumu novērÅ”anu;
  • termiņŔ, kas nevar bÅ«t Ä«sāks par vienu gadu;
  • nosacÄ«jumi, ar kādiem lÄ«gums beidzas vai tiek pagarināts.

Medību iecirknis un tā minimālā platība

PiederoÅ”as tiesÄ«bas vēl nenozÄ«mē atļauju noÅ”aut briedi. Limitētos dzÄ«vniekus drÄ«kst medÄ«t tikai VMD reÄ£istrētā medÄ«bu iecirknÄ«, un tas, uz kura vārda iecirknis reÄ£istrēts, kļūst par medÄ«bu tiesÄ«bu lietotāju ar visiem pienākumiem, kas tam seko. Ja iecirkni reÄ£istrē pats Ä«paÅ”nieks — viens vai kopā ar kaimiņiem uz sadarbÄ«bas lÄ«gumu pamata — tam jābÅ«t vismaz 350 ha; ja to reÄ£istrē medÄ«bu tiesÄ«bu lietotājs, vismaz 1000 ha.

Sugu sliekŔņi ir vēl stingrāki, un tieÅ”i tie visu nosaka. PaÅ”reizējās minimālās iecirkņa platÄ«bas (VMD, 2026. gads) ir:

  • alnis — 2500 ha meža, krÅ«māja un purva zemes;
  • staltbriežu buļļi — 2000 ha meža, krÅ«māja un purva zemes;
  • staltbriežu govis un teļi — 1000 ha meža, krÅ«māja un purva zemes;
  • stirna un mežacÅ«ka — 350 ha, ieskaitot mežu, krÅ«māju, purvu, lauksaimniecÄ«bas zemi un lielāko daļu pārējo zemju.

Kāpēc mazs Ä«paÅ”nieks viens pats briežus medÄ«t nevar — bet iznomā tik un tā

Å eit skaitļi sāk kost. Lielākā daļa privāto meža Ä«paÅ”umu Latvijā ir krietni zem 350 ha — tipisks Ä«paÅ”ums mērāms viencipara vai neliela divciparu skaitļa hektāros, ne simtos. Tas nozÄ«mē, ka vidusmēra Ä«paÅ”nieks savā zemē nevar izveidot iecirkni, kas bÅ«tu pietiekams stirnu vai mežacÅ«ku medÄ«bām, nemaz nerunājot par staltbriežiem vai aļņiem — lai kuri dzÄ«vnieki patiesÄ«bā ēstu viņa jaunos kokus.

TiesÄ«bas nekur nepazÅ«d — tās paliek jums — bet paÅ”as par sevi tās ir gandrÄ«z neizmantojamas tieÅ”i tām sugām, kas ir svarÄ«gas. Nelimitētos medÄ«jamos dzÄ«vniekus (lapsu, zaÄ·i, bebru, jenotsuni un lÄ«dzÄ«gus) savā zemē drÄ«kst medÄ«t arÄ« bez iecirkņa reÄ£istrācijas, ja esat mednieks ar apliecÄ«bu. Bet limitētie — alnis, staltbriedis, stirna, mežacÅ«ka — medÄ«jami tikai atbilstoŔā iecirknÄ«, un mazs zemes gabals tāds nav.

Praktiskā izeja ir pievienot savu zemi apkārtējam iecirknim, noslēdzot lÄ«gumu ar mednieku formējumu, kas jau apsaimnieko kaimiņu platÄ«bas. NedarÄ«t neko ir sliktāk par neitrālu iznākumu: zemē, kur neviens nemedÄ«, dzÄ«vnieki koncentrējas tieÅ”i tāpēc, ka tos netraucē, un postÄ«jumi jaunaudzēs gadu no gada aug. AtteikÅ”anās kārtot medÄ«bu jautājumu mežu nepasargā — tā to atdod dzÄ«vniekiem.

Postījumi: kurŔ maksā un kāds ir risks atjaunoŔanai

MedÄ«jamo dzÄ«vnieku postÄ«jumi Latvijas mežsaimniecÄ«bā nav sÄ«kums — brieži un bebri ir starp galvenajiem jaunaudžu zaudējumu cēloņiem. Stirnas nokniebj mazo stādu galotnes; staltbrieži bojā priedi tÅ«lÄ«t pēc stādīŔanas un vēlreiz piecu lÄ«dz piecpadsmit gadu vecumā; aļņi lauž piecus lÄ«dz piecpadsmit gadus vecu priežu un apÅ”u galotnes un plēŔ mizu vecākām apsēm un eglēm; bebri aizsprosto meliorācijas grāvjus un noslÄ«cina veselas audzes. Katrs no Å”iem triecieniem skar tieÅ”i to atjaunoÅ”anu, par kuru esat samaksājis.

Likums skaidri pasaka, kurÅ” Å”o zaudējumu nes. Pēc MedÄ«bu likuma 29. panta, ja medÄ«bu tiesÄ«bas neesat nodevis, par postÄ«jumiem savā zemē atbildat pats — un kompensācija jums Å”ajā gadÄ«jumā nepienākas. Nododiet tiesÄ«bas ar lÄ«gumu, un par postÄ«jumiem atbildÄ«gs kļūst medÄ«bu tiesÄ«bu lietotājs. Å is viens fakts maina lÄ«guma jēgu: to slēdz ne tikai ienākumu dēļ — tas pārceļ postÄ«jumu risku uz tiem, kam ir tiesÄ«bas samazināt dzÄ«vnieku blÄ«vumu.

Jebkurā gadÄ«jumā Ä«paÅ”niekam paliek pastāvÄ«gs pienākums veikt aizsardzÄ«bas pasākumus pret postÄ«jumiem, un Å”is pienākums lÄ«gumu pārdzÄ«vo, ja vien lÄ«gumā nav noteikts citādi. Ja strÄ«ds par zaudējumiem tomēr rodas, summu nosaka nevis mednieki vai Ä«paÅ”nieks, bet paÅ”valdÄ«bas medÄ«bu koordinācijas komisija pēc Ministru kabineta noteikumiem Nr. 269, kas aptver postÄ«jumus mežaudzēm, lauksaimniecÄ«bas dzÄ«vniekiem, sējumiem un koptai lauku infrastruktÅ«rai.

Pircējam secinājums nav "izvairieties no zemēm ar dzÄ«vniekiem" — tādu nav — bet godÄ«gi iecenot atjaunoÅ”anas risku. Audze, kuru plānojat nocirst un atjaunot, nozÄ«mē gadiem ilgu ievainojamÄ«bas periodu, un tas, vai apkārtējais medÄ«bu tiesÄ«bu lietotājs grib un likumÄ«gi var noturēt briežus un mežacÅ«kas robežās, ir reāla Ŕī plāna sastāvdaļa, nevis detaļa, ko sakārtot pēc darÄ«juma.

Pirms parakstāt: pircēja pārbaudes saraksts

MedÄ«bas reti izŔķir meža darÄ«jumu vienas paÅ”as, bet rÅ«pÄ«gā pārbaudē tām jābÅ«t, jo nepareizā atbilde klusām maksā vai nu ienākumus, vai augoÅ”u koksni. Pārbaudes ir ātras un pārsvarā bez maksas.

Pirms darījuma pārliecinieties:

  • vai uz zemes vienÄ«bas VMD jau ir reÄ£istrēts medÄ«bu lÄ«gums — jÅ«s to pārņemat, un tas jums ir saistoÅ”s vismaz atlikuÅ”o termiņu;
  • vai apkārtējā medÄ«bu tiesÄ«bu lietotāja iecirknis ir pietiekami liels, lai likumÄ«gi medÄ«tu briežus un mežacÅ«kas, kas posta jaunaudzes — lÄ«gums ar formējumu, kurÅ” dzÄ«vniekus pie jums nomedÄ«t nevar, ir maz vērts;
  • vai lÄ«gumā, ko parakstāt, ir skaidrs izbeigÅ”anas punkts ar rakstveida uzteikumu, lai neesat iesprostots beztermiņa kārtÄ«bā;
  • vai — ja jums ir vai bÅ«s jaunaudzes — nepiekrÄ«tat piebaroÅ”anas vietām to tuvumā: piebaroÅ”ana koncentrē dzÄ«vniekus un palielina apgrauÅ”anu, un noteikumi jau tagad aizliedz piebaroÅ”anas vietas 100 m attālumā no priežu, egļu un bērzu audzēm lÄ«dz pieciem metriem augstumā;
  • vai zemē ar meliorācijas sistēmām mednieki uzņemas bebru aizsprostu novākÅ”anu no grāvjiem.

Ko tas nodara cenai

Å eit medÄ«bu tiesÄ«bas satiekas ar vērtēŔanu. ReÄ£istrēts medÄ«bu lÄ«gums ceļo lÄ«dzi zemes gabalam: jaunais Ä«paÅ”nieks to pārņem, lÄ«guma laikā pats zemē medÄ«t nevar un nevar brÄ«vi pārvaldÄ«t postÄ«jumu risku savai atjaunotajai audzei. TieÅ”i Å”o ierobežojumu dēļ tirgus pārņemtu lÄ«gumu ieceno ar atlaidi. Vienotas likmes Å”ai atlaidei nav: tā ir sarunas jautājums, un to nosaka atlikuÅ”ais termiņŔ, izbeigÅ”anas nosacÄ«jumi un tas, cik reāli medÄ«bu tiesÄ«bu lietotājs spēj noturēt dzÄ«vnieku blÄ«vumu. MezaData aprēķini Å”o apgrÅ«tinājumu neiecenot — tas jāvērtē atseviŔķi, pamatojoties uz konkrētā lÄ«guma tekstu.

Atlaide Ä«sti nav par nomas maksu. Nomas ienākumi tipiskam mazam Ä«paÅ”umam ir pieticÄ«gi un bieži tuvu simboliskiem; neviens nepērk mežu medÄ«bu rentes dēļ. Atlaide atspoguļo zaudēto kontroli — apgrÅ«tinājumu, kuru neesat izvēlējies, uz zemes, kas tagad pieder jums, ar termiņu, kuru pēc savas gribas saÄ«sināt nevarat.

Paskatoties no otras puses, tā ir arÄ« iespēja. Zemes gabals bez lÄ«guma — vai ar lÄ«gumu, kas drÄ«z beidzas un kuram ir izmantojams izbeigÅ”anas punkts — atstāj jums brÄ«vÄ«bu paÅ”am vienoties ar spēcÄ«gu mednieku formējumu: tādu, kas gan notur dzÄ«vniekus prom no jÅ«su jaunajiem kokiem, gan noņem postÄ«jumu atbildÄ«bu no jÅ«su pleciem. TiesÄ«bu lielākā vērtÄ«ba ir nevis rente, bet svira pār lielāko dabisko risku jÅ«su meža atjaunoÅ”anai.

BUJ

Vai, nopērkot mežu, medību tiesības iegūstu automātiski?

Jā — medÄ«bu tiesÄ«bas pieder zemes Ä«paÅ”niekam, tāpēc tās pāriet pie jums kopā ar Ä«paÅ”umu. Automātiski nepāriet iespēja tās izmantot: Ä«paÅ”umā zem 350 ha jÅ«s nevarat izveidot iecirkni stirnu vai mežacÅ«ku medÄ«bām, un, ja iepriekŔējais Ä«paÅ”nieks ir noslēdzis medÄ«bu lÄ«gumu, jÅ«s Å”o lÄ«gumu pārņemat un pats zemē medÄ«t nevarat, kamēr tas nebeidzas.

Vai ar medību tiesību iznomāŔanu var nopelnīt?

Var, bet tipiskam mazam mežam maksa ir pieticīga, un tai nevajadzētu būt pirkuma iemeslam. Līguma lielākā vērtība ir praktiska: tas pārceļ atbildību par medījamo dzīvnieku postījumiem uz medību tiesību lietotāju un noliek dzīvniekus, kas grauž jūsu jaunaudzes, to cilvēku sasniedzamībā, kuriem ir likumīgas tiesības tos samazināt.

KurŔ maksā, ja brieži iznīcina manu priežu jaunaudzi?

AtkarÄ«gs no tā, vai esat nodevis medÄ«bu tiesÄ«bas. Ja neesat — zaudējumu nesat pats, un kompensācija nepienākas. Ja medÄ«bu lÄ«gums ir noslēgts, atbild medÄ«bu tiesÄ«bu lietotājs, un summu nosaka paÅ”valdÄ«bas medÄ«bu koordinācijas komisija pēc Ministru kabineta noteikumiem Nr. 269.

Avoti

Saistītie raksti

Nodokļi un tiesības

Kad mežu drÄ«kst likumÄ«gi nocirst galvenajā cirtē? CirÅ”anas vecums un caurmērs 2026

Audze nonāk pie zāģa vienā no diviem ceļiem: kad sasniegts galvenās cirtes vecums vai galvenās cirtes caurmērs. Apskatām vecuma tabulu pa sugām, izskaidrojam caurmēra ceļu un to, kāpēc internetā atrodamie priede 30 / egle 26 / bērzs 25 cm tika atcelti 2024. gadā — un kā pārbaudÄ«t, vai konkrētu nogabalu drÄ«kst cirst jau tagad.

Nodokļi un tiesības

Mežs ar dabas aizsardzības ierobežojumu: kādu ikgadējo kompensāciju varat saņemt 2026. gadā

Ja nogabals iekļaujas Ä«paÅ”i aizsargājamā dabas teritorijā, Natura 2000 vai mikroliegumā un cirÅ”ana tur ir ierobežota, Ä«paÅ”nieks ir tiesÄ«gs saņemt ikgadēju kompensāciju — no 52 lÄ«dz 196 eiro par hektāru atkarÄ«bā no aizlieguma stinguma. Apskatām aktuālās likmes, divus pieteikÅ”anās ceļus, termiņus un to, kā pārbaudÄ«t savu Ä«paÅ”umu.

Nodokļi un tiesības

30 metru robežjosla: ko Aizsargjoslu likuma grozījumi nozīmē meža darījumam

Saeima 11. jÅ«nijā pieņēma steidzamos Aizsargjoslu likuma grozÄ«jumus: no 3. jÅ«lija pie ārējās zemes robežas ar Krieviju un Baltkrieviju stājas spēkā 30 metru aizsargjosla. Meža pārdoÅ”ana bez AizsardzÄ«bas ministrijas piekriÅ”anas tur bÅ«s spēkā neesoÅ”a. Kas jāzina pirms darÄ«juma.

Gribat novērtēt savu Ä«paÅ”umu ar datiem?

Pārbaudiet meža vērtību ar MezaData kalkulatoru un salīdziniet scenārijus.

Medību tiesības Latvijas mežā 2026: līgumi, iecirkņi, postījumi | MezaData