Skip to content

30 metru robežjosla: ko Aizsargjoslu likuma grozījumi nozīmē meža darījumam

MezaData pētījums · Nodokļi un tiesības

border protection zone post
Nodokļi un tiesībasPublicēts: Atjaunots: 7 minūtes lasīšanai

Saeima 11. jūnijā pieņēma steidzamos Aizsargjoslu likuma grozījumus: no 3. jūlija pie ārējās zemes robežas ar Krieviju un Baltkrieviju stājas spēkā 30 metru aizsargjosla. Meža pārdošana bez Aizsardzības ministrijas piekrišanas tur būs spēkā neesoša. Kas jāzina pirms darījuma.

Kāpēc likumu mainīja

  1. gadā pie Latvijas ārējās zemes robežas tika reģistrēti vairāk nekā 160 bojājumu gadījumi, kurus nodarīja krītošie koki un zari robežas infrastruktūrai — stiepļu žogam, ierīcēm, marķējuma stabiem. Katrs šāds bojājums nozīmē remontdarbiem iztērētu laiku un naudu, bet salauzts žogs, lai cik īslaicīgi, samazina robežas caurskatāmību.

Reaģējot uz šo situāciju, Saeima 11. jūnijā 2026. gadā steidzamā kārtā pieņēma grozījumus Aizsargjoslu likumā. Tos izsludināja Valsts prezidents Rinkēvičs, un tie publicēti Latvijas Vēstnesī Nr. 117 2026. gada 19. jūnijā. Grozījumi stājas spēkā 2026. gada 3. jūlijā.

Grozījumu galvenais saturs: tiek izveidota jauna 30 metru aizsargjosla gar valsts robežas joslu (jaunais Aizsargjoslu likuma 23.³ pants). Josla mērāma no patrulēšanas joslas ārējās malas — nevis no robežlīnijas pašas. Meža joslas platumu un robežu uzzīmēšanas metodiku nosaka Iekšlietu ministrija kopīgi ar Zemkopības ministriju; robežjoslas koordinātes tiks nodotas Valsts zemes dienestam.

Ko tas nozīmē, ja jūs pārdodat

Ja īpašums atrodas pilnībā vai daļēji jaunajā aizsargjoslā, atsavināšanas noteikumi mainās fundamentāli.

Saskaņā ar jauno 58.⁶ pantu:

Lai saņemtu piekrišanu, īpašniekam jāiesniedz AM iesniegums, kurā norādīts: īpašuma kadastra apzīmējums, adrese un konkrētā pircēja vai ieguvēja identitāte. AM lēmumu pieņem viena mēneša laikā. Ja AM šajā termiņā neatbild — piekrišana tiek uzskatīta par dotu (klusēšana = piekrišana). AM lēmums tiek nosūtīts zemes grāmatai triju dienu laikā.

Praktiskā sekas: pirms nekustamā īpašuma izlikšanas pārdošanā ir vērts noskaidrot, vai tas atrodas joslā, un iesākt AM piekrišanas procedūru laicīgi — pretējā gadījumā darījuma noslēgšana var aizkavēties par veselu mēnesi.

  • Atsavināšana (pārdošana, dāvinājums, maiņa, ieguldījums sabiedrībā) ir pieļaujama tikai ar Aizsardzības ministrijas (AM) iepriekšēju piekrišanu konkrētam pircējam vai ieguvējam. Nav vispārīgas atļaujas — piekrišana jāsaņem katram darījumam atsevišķi, norādot konkrēto pircēju.
  • Zemes grāmatā bez īpašnieka piekrišanas tiek ierakstīta atzīme par atsavināšanas aizliegumu bez AM piekrišanas. Tas notiek automātiski, tiklīdz Valsts zemes dienests saņem joslas koordinātes.
  • Darījums bez AM piekrišanas ir spēkā neesošs un nav ierakstāms zemes grāmatā.

Ko tas nozīmē, ja jūs pērkat

Pircējam galvenie risks ir parakstīt pirkuma līgumu bez AM piekrišanas — šāds līgums ir juridiski spēkā neesošs, un no tā izrietošā tiesību pārejas ierakstīšana zemes grāmatā netiks pieļauta.

Pirms darījuma:

Aizsargjoslas atrašanās īpašumā nav automātiski iemesls atteikties no darījuma, bet tā ir juridiski nozīmīga apstāklis, kas ietekmē nākotnes apsaimniekošanas iespējas un darījuma procedūru.

  • Pārbaudiet zemesgrāmatu. No 3. jūlija īpašumiem joslā automātiski tiks ierakstīta aizlieguma atzīme. Ja tā ir — AM piekrišana nepieciešama pirms līguma parakstīšanas, nevis pēc.
  • Pieprasiet, lai pārdevējs AM piekrišanu iesniedz un saņem pirms jūs parakstāt pirkuma līgumu vai pārveduma aktu. Nosacītu vienošanos var slēgt ar nosacījumu, ka tā stājas spēkā pēc AM lēmuma, bet tiesiski drošāk ir gaidīt piekrišanu.
  • Iepazīstieties ar klusēšanas piekrišanas termiņu. Ja AM mēneša laikā neatbild, piekrišana ir dota — tas var palīdzēt plānot darījuma laiku.
  • Ņemiet vērā ciršanas ierobežojumus (skatīt nākamo sadaļu) — tie ietekmē īpašuma saimniecisko potenciālu.

Ciršanas ierobežojumi un koku kopšanas pienākumi

Papildus atsavināšanas ierobežojumiem, jaunais likums nosaka divus svarīgus kārtējās saimnieciskās darbības ierobežojumus.

Kailcirte joslā aizliegta bez AM saskaņošanas (58.⁶ panta 1. punkts). Tas nenozīmē, ka kailcirte ir pilnīgi aizliegta — bet pirms tās uzsākšanas nepieciešams Aizsardzības ministrijas saskaņojums. Cita veida ciršanas darbi (kopšanas cirte, izlases cirte) likuma tekstā nav īpaši ierobežoti, bet nav skaidrības par to, vai praksē AM saskaņojums tiks pieprasīts arī tiem.

Koku kopšanas pienākums (61. panta 5.¹ punkts): zemes īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam ir pienākums nozāģēt vai apzāģēt kokus un zarus, kas apdraud robežas infrastruktūru. Likumā noteikts, ka "potenciāli apdraudoši" ir koki ar: slīpumu virs 15° puses robežas infrastruktūras virzienā, sapuvušu stumbru vai sakni, bebru grauzumiem, dzīvotspējas zudumu vai citiem vizuāli konstatāmiem bojājumiem. Šis pienākums attiecas uz joslā esošajiem kokiem, neatkarīgi no tā, vai koks pats atrodas nekultivētā mežā vai lauksaimniecības zemē.

Kas nemainās un kuru tas neskar

Svarīgi saprast, ka jaunā josla ir šaura un skar tikai tos īpašumus, kas fiziski robežojas ar patrulēšanas joslu.

Latvijas ārējā zemes robeža ar Krieviju un Baltkrieviju iet galvenokārt caur Latgali un Alūksnes novada austrumu daļu. Arī šajās pašvaldībās absolūtais vairākums privātā meža īpašumu netiek skarti — 30 metru josla sākas no patrulēšanas joslas ārējās malas, un lielākā daļa zemes īpašumu atrodas tālu no tās.

Ārpus jaunās joslas:

Ja plānojat iegādāties vai pārdot meža zemi Latvijas austrumu reģionā, pirmais jautājums ir vienkāršs: vai konkrētais zemes gabals fiziski saskaras ar valsts robežas joslu? Ja nē — jaunās 58.⁶ panta prasības uz jums neattiecas.

  • Visas parastās meža saimnieciskās darbības (ciršana, kopšana, stādīšana) paliek bez izmaiņām.
  • Pārdošanas darījumi noritēs kā iepriekš — bez AM piekrišanas nepieciešamības.
  • Nekādi jauni ierobežojumi neattiecas uz zemes īpašumiem iekšzemē, lai arī cik tuvu Latgalei tie atrastos, ja vien to zemes gabals tieši nerobežojas ar patrulēšanas joslu.

Avoti

Saistītie raksti

Nodokļi un tiesības

Medību tiesības privātā mežā: kam tās pieder un ko tās maksā īpašniekam

Pērkot mežu Latvijā, medību tiesības nāk līdzi zemei — bet tipiskā mazā īpašumā tās likumīgi izmantot nevar, un jau reģistrēts medību līgums klusām samazina cenu. Kam pieder tiesības, kā darbojas iecirknis un līgums, kurš maksā, kad brieži apgrauž jūsu priežu jaunaudzi, un kas pircējam jāpārbauda pirms parakstīšanas.

Nodokļi un tiesības

Kad mežu drīkst likumīgi nocirst galvenajā cirtē? Ciršanas vecums un caurmērs 2026

Audze nonāk pie zāģa vienā no diviem ceļiem: kad sasniegts galvenās cirtes vecums vai galvenās cirtes caurmērs. Apskatām vecuma tabulu pa sugām, izskaidrojam caurmēra ceļu un to, kāpēc internetā atrodamie priede 30 / egle 26 / bērzs 25 cm tika atcelti 2024. gadā — un kā pārbaudīt, vai konkrētu nogabalu drīkst cirst jau tagad.

Nodokļi un tiesības

Mežs ar dabas aizsardzības ierobežojumu: kādu ikgadējo kompensāciju varat saņemt 2026. gadā

Ja nogabals iekļaujas īpaši aizsargājamā dabas teritorijā, Natura 2000 vai mikroliegumā un ciršana tur ir ierobežota, īpašnieks ir tiesīgs saņemt ikgadēju kompensāciju — no 52 līdz 196 eiro par hektāru atkarībā no aizlieguma stinguma. Apskatām aktuālās likmes, divus pieteikšanās ceļus, termiņus un to, kā pārbaudīt savu īpašumu.

Gribat novērtēt savu īpašumu ar datiem?

Pārbaudiet meža vērtību ar MezaData kalkulatoru un salīdziniet scenārijus.

30 m aizsargjosla pie robežas: meža pirkums un pārdošana | MezaData