Latvijas privÄtajos mežos 99 489 ha pieauguÅ”as egles atrodas mizgrauža riska zonÄ. BojÄjumu Ä«patsvars starp reÄ£ioniem atŔķiras 4,6 reizes. PÄrskats par VMD datiem un par to, kas Ä«paÅ”niekam darÄms lÄ«dz pavasarim.
Mizgrauzis 2026. gadÄ
Latvijas privÄtÄ«paÅ”umÄ atrodas 325 698 egles audzes ar kopÄjo platÄ«bu 394 218 ha. No tÄm 96 513 audzes ar 99 489 ha ir vecÄkas par 60 gadiem ā tieÅ”i tÄs ir egles astoÅzobu mizgrauža (Ips typographus) galvenais mÄrÄ·is. VidÄjais pieauguÅ”Äs privÄtÄs egles vecums ir 44ā48 gadi, jau bÅ«tiski zemÄks par likumÄ noteikto galvenÄs cirtes vecumu 81 gads. VMD 2026. gada otrÄ ceturkÅ”Åa dati rÄda, ka bojÄjumu Ä«patsvars starp reÄ£ioniem atŔķiras 4,6 reizes: no 0,33% KurzemÄ lÄ«dz 1,53% Centra reÄ£ionÄ. Likums atļauj sanitÄro cirÅ”anu Ärpus parastÄ cikla, taÄu parasto egles cirÅ”anu aizliedz no 1. aprīļa lÄ«dz 31. augustam ā tieÅ”i tad, kad mizgrauzis lido aktÄ«vÄk un jÅ«lijÄ uzlec otrÄ paaudze. ÄŖpaÅ”niekam rÄ«cÄ«bai paliek Ä«ss laiks: no oktobra lÄ«dz martam.
KÄpÄc tieÅ”i egle
Egles astoÅzobu mizgrauzis ir 4ā5 mm liels kukainis, kas dzÄ«vo gandrÄ«z tikai uz parastÄs egles Picea abies. TÄviÅÅ” ieurbjas zem novÄjinÄta koka mizas, izveido pÄroÅ”anÄs kameru un izdala feromonu, kas pievilina mÄtÄ«tes un citus tÄviÅus. PÄc 6ā8 nedÄļÄm no olÄm attÄ«stÄs jauna paaudze, gatava uzbrukt blakus stÄvoÅ”ajiem kokiem. VeselÄ meÅ¾Ä kukainis darbojas kÄ sanitÄrs un dzÄ«vas audzes neapdraud ā problÄma rodas tikai tad, kad sakrÄ«t vairÄki uzliesmojuma apstÄkļi.
Tagad LatvijÄ Å”Ädi apstÄkļi ir Äetri.
- Klimata maiÅa. PÄdÄjÄs trÄ«s desmitgadÄs vidÄjÄ ziemas temperatÅ«ra LatvijÄ ir paaugstinÄjusies aptuveni par 0,4ā0,6 Ā°C ik desmit gadus. KÄpuri, kas agrÄk salstot gÄja bojÄ, tagad pÄrziemo bez problÄmÄm.
- Sausums. SausÄs 2018., 2019. un 2022. gada vasaras atstÄja stresam pakļautas egļu audzes. NovÄjinÄts koks samazina sveÄ·u izstrÄdi ā galveno aizsardzÄ«bu, kas fiziski izstumj kukaini no mizas.
- VÄjgÄzes. PÄc 2023. gada novembra vÄtras un 2024. gada decembra vÄjgÄžu sÄrijas mežos palika daudz krituÅ”as koksnes. Mizgrauzis to izmanto kÄ vairoÅ”anÄs bÄzi pirmajai paaudzei nÄkamÄ gada pavasarÄ«.
- Vienvecuma monoaudzes. Jo lielÄks ir vienvecuma egles masÄ«vs, jo vairÄk piemÄrotu koku tajÄ atrodas. PÄc VMD datiem 30 383 ha pieauguÅ”Äs egles atrodas KurzemÄ, pÄrÄjos reÄ£ionos ā sadalÄ«ti aptuveni vienmÄrÄ«gi pa 17 000 ha.
CentrÄleiropÄ Å”is scenÄrijs jau ir izvÄrsies. ÄehijÄ, BavÄrijÄ un VÄcijas austrumos mizgrauzis 2018.ā2024. gadÄ ir iznÄ«cinÄjis aptuveni 2,8 miljonus hektÄru ā tas ir salÄ«dzinÄms ar visu Latvijas mežu fondu.
Riska karte pa reģioniem
PÄc VMD 2026. gada otrÄ ceturkÅ”Åa datiem, Latvijas aktÄ«vajÄ privÄtÄ«paÅ”umÄ situÄcija sadalÄs Å”Ädi.
| ReÄ£ions | Egles audzes | PlatÄ«ba, ha | PieauguÅ”as (60+), ha | BojÄto Ä«patsvars, % |
|---|---|---|---|---|
| Kurzeme | 89 598 | 120 379 | 30 383 | 0,33 |
| Latgale | 70 933 | 81 278 | 17 842 | 1,21 |
| Centra (Pierīga) | 51 276 | 61 718 | 17 512 | 1,53 |
| Zemgale | 58 584 | 68 975 | 17 084 | 0,81 |
| Vidzeme | 55 307 | 61 868 | 16 668 | 1,39 |
Aina ir pretrunÄ«ga. LielÄkais pieauguÅ”Äs egles masÄ«vs valstÄ« atrodas KurzemÄ, taÄu tieÅ”i tur ir zemÄkais fiksÄto bojÄjumu lÄ«menis. Centra reÄ£ionÄ un VidzemÄ situÄcija ir apgriezta: masÄ«vs ir mazÄks, bet bojÄto audžu Ä«patsvars 4,6 reizes augstÄks.
Å ie skaitļi nav mizgrauža reÄlÄ blÄ«vuma karte. Tie rÄda to, ko VMD inventarizators paspÄja fiksÄt pÄdÄjÄs apsekoÅ”anas laikÄ. Kurzemes 0,33% var nozÄ«mÄt patiesi veselÄ«gu mežu ā vai arÄ« to, ka inventarizÄcija notika pirms paÅ”reizÄjÄ uzliesmojuma. TÄpÄc jÄstrÄdÄ ar abiem rÄdÄ«tÄjiem: kopÄjo pieauguÅ”Äs egles krÄjumu reÄ£ionÄ un bojÄjumu pieauguma tempu starp datu laidieniem.
VÄrtÄ«ba uz celma
PieauguÅ”as egles audzes, kas vecÄkas par 60 gadiem, Latvijas privÄtÄ«paÅ”umÄ aizÅem aptuveni 99 489 ha. Å Ä«s audzes ir mizgrauzim maksimÄli pievilcÄ«gas: stumbra caurmÄrs ā„ 25 cm, sveÄ·u aizsardzÄ«bas spÄja vÄja. TÄs jau tuvojas galvenÄs cirtes vecumam, kas eglei ir 81 gads. Un tÄs veido bÅ«tisku daļu no Ä«paÅ”nieka pamatkapitÄla uz celma.
Ja vidÄjÄ stumbra cena uz celma ir 70ā90 EUR/mĀ³ un krÄja 350 mĀ³/ha, viena hektÄra pieauguÅ”as egles vÄrtÄ«ba uz celma ir 25ā32 tÅ«kstoÅ”i eiro. Ja uzliesmojums skars kaut vai 5% no riska zonas masÄ«va ā 5 000 ha ā tas ir tieÅ”s zaudÄjums 125ā160 miljonu eiro apmÄrÄ Latvijas privÄtajiem Ä«paÅ”niekiem. TÄda apmÄra notikumi sortimentu cenas LatvijÄ ietekmÄ divus vai trÄ«s gadus uz priekÅ”u.
Tiesiskais regulÄjums
Egles cirÅ”anu reglamentÄ trÄ«s dokumenti.
- Meža likuma 12. pants nosaka, ka koku cirÅ”anai nepiecieÅ”ams apliecinÄjums. Mizgraužu inficÄtus stumbrus var nocirst Ärpus parastÄ cikla, taÄu tikai ar VMD apliecinÄjumu. Patvaļīga cirÅ”ana ā pat tad, ja Ä«paÅ”nieks ir pÄrliecinÄts, ka audze ir inficÄta ā ir pÄrkÄpums: Meža likuma 51. panta devÄ«tÄ daļa paredz sodu fiziskai personai lÄ«dz 70 naudas soda vienÄ«bÄm (350 EUR), juridiskai personai lÄ«dz 700 EUR.
- MK noteikumi Nr. 935 detalizÄ procedÅ«ru. Galvenais punkts: parasto egles cirÅ”anu aizliegts veikt no 1. aprīļa lÄ«dz 31. augustam. SanitÄrÄ cirÅ”ana sezonÄlÄ aizlieguma laikÄ teorÄtiski ir iespÄjama, ja sanitÄrais gadÄ«jums ir pamatots, taÄu prasa paÄtrinÄtu saskaÅoÅ”anu.
- Satversmes tiesas 2024. gada 8. aprīļa spriedums lietÄ Nr. 2023-01-03 atcÄla 2022. gadÄ samazinÄtos galvenÄs cirtes caurmÄrus, tÄpÄc spÄkÄ ir vecÄkÄs, augstÄkÄs vÄrtÄ«bas, kas atŔķiras pa bonitÄtÄm (eglei 27ā31 cm, nevis 26). PÄc sprieduma VMD individuÄli izvÄrtÄ iespÄjamo cirÅ”anas apliecinÄjuma atcelÅ”anu 5874 mežaudzÄs. SvarÄ«ga nianse: paÅ”i apliecinÄjumi ar spriedumu spÄku nezaudÄja ā tie paliek spÄkÄ lÄ«dz izpildei vai termiÅa beigÄm, un spÄku zaudÄ tikai tad, ja VMD pieÅem atseviŔķu lÄmumu par atcelÅ”anu. Ja jums ir atļauja, kas izsniegta pirms 2024. gada aprīļa, pÄrbaudiet tÄs statusu VMD.
Neviens no Å”iem dokumentiem vasarÄ Ä«paÅ”niekam nepalÄ«dz. Vasara nav laiks "atbraukt apskatÄ«ties, augustÄ tiksim galÄ" ā augustÄ cirst jau ir par vÄlu.
Ko darÄ«t rudens un ziemas laikÄ
Pirmais solis ir ÄrpuskÄrtas apsekoÅ”ana 2026. gada oktobrÄ« vai novembrÄ«. Mizgrauža pazÄ«mes uz egles ir trÄ«s: rÅ«sganbrÅ«ni urbumu putekļi pie stumbra pamatnes, atlobÄ«jusies miza un 2ā3 mm caurumi mizÄ. Viens bojÄts stumbrs nozÄ«mÄ 30ā50 kukaiÅu apkÄrtnÄ, un vienkÄrÅ”a Ŕī stumbra novÄkÅ”ana problÄmu neatrisina.
PÄrbaudiet arÄ«, cik sena ir pÄdÄjÄ VMD inventarizÄcija un kÄds ir audzes paÅ”reizÄjais vecums. Ja inventarizÄcija ir vecÄka par astoÅiem gadiem, dati neatspoguļo reÄlo stÄvokli ā pirms jebkura novÄrtÄjuma vai sarunas ar pircÄju salÄ«dziniet tos ar aktuÄlu apsekoÅ”anu uz vietas.
Pirms sarunas ar pircÄju vÄrts saÅemt neatkarÄ«gu novÄrtÄjumu. PircÄjs, kas piesakÄs ar formulÄjumu "steidzami nopirkt, kamÄr nav nonÄcis pie kaimiÅa", bieži izmanto baiļu faktoru. Ar stumbra cenas aprÄÄ·inu uz galda Å”is faktors pÄrstÄj darboties.
Ja masÄ«vÄ ir egles daļa, kas vecÄka par 60 gadiem un atrodas Ärti izvedamÄ vietÄ, plÄnveida cirÅ”ana darbojas kÄ aizsardzÄ«bas gÄjiens, nevis kÄ padoÅ”anÄs: jo mazÄk pieauguÅ”Äs egles paliek masÄ«vÄ, jo mazÄka barÄ«bas bÄze ir mizgrauzim. InficÄta stumbra atstÄÅ”ana "uz pÄc tam" dara pretÄjo ā pÄc 3ā6 nedÄļÄm tas kļūst par jaunÄs paaudzes izlidoÅ”anas avotu, kas uzbrÅ«k blakus esoÅ”ajiem veselajiem kokiem. SanitÄrÄ cirÅ”ana Å”ÄdÄ situÄcijÄ vairs nav izvÄle, bet pienÄkums.
LÄmums turÄt vai pÄrdot
LÄmums ir atkarÄ«gs no spÄjas kontrolÄt risku. TurÄÅ”ana ir pamatota, ja egle masÄ«vÄ veido nelielu daļu (lÄ«dz 20% no platÄ«bas), pÄrsvarÄ ir jaunÄka par 40 gadiem ā tievos stumbrus mizgrauzis parasti apiet ā Ä«paÅ”ums atrodas pieejamÄ transporta zonÄ un Ä«paÅ”nieks ir gatavs katru sezonu veikt monitoringu. TÄdÄ gadÄ«jumÄ turÄt ir saprÄtÄ«gi.
PÄrdoÅ”ana ir pamatota citÄ situÄcijÄ. Egle aizÅem 40% vai vairÄk no masÄ«va, Ä«paÅ”ums ir attÄls un sanitÄro darbu organizÄt loÄ£istiski grÅ«ti. Vai arÄ« Ä«paÅ”nieks fiziski nevar piedalÄ«ties apsaimniekoÅ”anÄ ā dzÄ«vo citÄ valstÄ«, nodarbinÄts citÄ jomÄ, ir veselÄ«bas ierobežojumi. VÄl viens signÄls ir VMD inventarizÄcija, kas vecÄka par 7ā8 gadiem un kuras dati vairs nav uzticami.
Abos gadÄ«jumos pirmais solis ir vienÄds: neatkarÄ«gs novÄrtÄjums uz celma un scenÄriju aprÄÄ·ins par to, kas ar masÄ«vu notiks pÄc trim gadiem trijos variantos ā bez uzliesmojuma, ar vidÄju uzliesmojumu, ar smagu uzliesmojumu. Bez Å”iem trim cipariem jebkurÅ” lÄmums ir minÄjums.
FAQ
Ja esmu atklÄjis mizgrauzi, vai man ir jÄpaziÅo VMD?
JÄ. SaskaÅÄ ar Meža likuma 26. pantu Ä«paÅ”niekam ir pienÄkums paziÅot VMD par kaitÄkļa vai masveida slimÄ«bas atklÄÅ”anu un noteiktajÄ termiÅÄ veikt sanitÄro cirÅ”anu. PaziÅojumu iesniedz vmd.gov.lv personÄ«gajÄ kabinetÄ vai teritoriÄlajÄ nodaļÄ.
Vai mežu var apdroÅ”inÄt pret mizgrauzi?
Meža Ä«paÅ”uma apdroÅ”inÄÅ”ana LatvijÄ ir pieejama, taÄu zaudÄjumu segums no mizgrauža parasti ir ierobežots: apdroÅ”inÄtÄjs mÄdz maksÄt tikai oficiÄli izsludinÄtas epidÄmijas gadÄ«jumÄ un ar nosacÄ«jumu, ka Ä«paÅ”nieks ir ievÄrojis sanitÄrÄs cirÅ”anas regulÄjumu. KonkrÄtus piedÄvÄtÄjus un prÄmiju lÄ«meÅus Å”eit nenosaucam ā tie mainÄs, un publiski salÄ«dzinÄma cenrÄža nav. Pirms lÄ«guma slÄgÅ”anas pieprasiet apdroÅ”inÄtÄjam konkrÄtus izmaksas kritÄrijus rakstiski.
Kas ir izdevÄ«gÄk: sanitÄrÄ cirÅ”ana vai plÄnveida cirÅ”ana?
VeselÄ masÄ«vÄ plÄnveida galvenÄ cirte pa minimÄlo caurmÄru dod stumbra cenu uz celma 70ā90 EUR/mĀ³. SanitÄrajÄ cirÅ”anÄ inficÄtam stumbram cena nokrÄ«t lÄ«dz 30ā55 EUR/mĀ³ ā daļa masas aiziet malkÄ un ŔķeldÄ, un Ä«paÅ”nieks sedz paÄtrinÄtÄs loÄ£istikas izmaksas. Ja ir izvÄle, plÄnveida cirte pirms inficÄÅ”anÄs ir izdevÄ«gÄka par sanitÄro pÄc tÄs.
PÄc cirÅ”anas ā vai uzreiz pÄriet uz priedi?
Ne obligÄti. Priede ir izturÄ«gÄka pret mizgrauzi, taÄu tai vajadzÄ«gas nabadzÄ«gÄkas augsnes un saulaina, atklÄta vieta. BagÄtÄ mitrÄ augsnÄ, kur parasti aug egle, priede aug sliktÄk un lÄnÄk nekÄ bÄrzs vai jauktas stÄdÄ«jumu kombinÄcijas. IzvÄlieties sugu pÄc augsnes bonitÄtes (Silavas tabulas), nevis pÄc principa "vairÄk mizgrauža ā mazÄk egles".
Cik bieži VMD atjauno datus?
Meža valsts reÄ£istru atjauno reizi ceturksnÄ«, taÄu konkrÄtas audzes inventarizÄcija notiek vidÄji reizi 8ā10 gados. Starp inventarizÄcijÄm reÄlais audzes vecums un stÄvoklis var atŔķirties no reÄ£istrÄ ierakstÄ«tÄ. Gatavojoties pÄrdoÅ”anai vai sanitÄrajai cirÅ”anai, reÄ£istra datus salÄ«dziniet ar aktuÄlu apsekoÅ”anu uz vietas.
Saistītie raksti
Avoti
- VMD Meža valsts reÄ£istrs, 2026. g. Q2 laidiens (mÅ«su izlase: 325 698 egles audzes, 394 218 ha privÄtÄ«paÅ”uma).
- MK noteikumi Nr. 935 "Mežaudzes cirŔanas noteikumi" (likumi.lv).
- Meža likums, 12., 26. pants un 51. panta devÄ«tÄ daļa (likumi.lv).
- Satversmes tiesas spriedums lietÄ Nr. 2023-01-03 (08.04.2024.).
- LSM.lv ā "Ministrija: PÄc Satversmes tiesas sprieduma par koku cirÅ”anu jÄizvÄrtÄ 5874 cirsmas" (17.04.2024.) ā ZemkopÄ«bas ministrijas skaidrojums: VMD individuÄli izvÄrtÄs apliecinÄjuma atcelÅ”anu 5874 mežaudzÄs, un apliecinÄjumi ar spriedumu spÄku nezaudÄja.
- Forest Europe / Eurostat ā climate observation series 1990ā2024.
- Czech Forest Service / Bavarian Forest Service ā bark beetle outbreak data 2018ā2024.
- Silava ā bonitÄtes klaÅ”u tabulas un normatÄ«vais cirÅ”anas vecums.
Atruna
Å is teksts nav juridiska konsultÄcija. KonkrÄtas darbÄ«bas saistÄ«bÄ ar sanitÄro cirÅ”anu, sodiem un procedÅ«rÄm saskaÅojiet ar VMD reÄ£ionÄlo nodaļu vai specializÄtu juristu.